Balts Lina topiņš ar sasienamu aizmuguri

Par Baltās krāsas simbolisko nozīmi un ko tā nozīmē mums - lasi zemāk aprakstā!

Krāsu stāsti

Sajūtu stāsti par krāsu nozīmi, vēstījumu un paslēpto dziedinājuma potenciālu

Pirms lasi mūsu vēstījumu par balto krāsu – pajautā sev, iedziļinies, sajūti – ko baltais nozīmē Tev? Par ko Tev ir šī krāsa, ko tā ar Tevi dara – kā atbalsta, dziedina, ko Tevī atver? Aizver acis un iegrimsti šajā krāsā. Vai jūti kādu iekšēju samezglojumu, pretestību vai pat sāpi paceļamies? Kā šīs krāsas asociācija grib Tevi vest dziļāk Tavās dzīlēs? Dod sev laiku šo sajust un izpētīt, izzini sevi caur šo krāsu, jo nav kļūda tajā, kāpēc to izvēlējies. Tā vēlas Tev ko svarīgu pavēstīt.

Baltā krāsa – Mūsu vēstījums

Ances un Arlandas izklāstā

Ances izklāstā:

Baltā ir dziļas uzticēšanās krāsa. Tā aicina uz paļāvību un pilnīgu atdošanos Augstākajam viedumam. Baltais simbolizē pirmatnējumu – mūsu katra iekšējo šķīsto Avotu, kas ir brīvs no bailēm, kontroles, pretestībām un citiem ēnu aspektiem.

Tīrība. Svētums. Šķīstums. Sākums.

Baltais pieprasa ļoti konkrētu iekšējo stāvokli – iekšējās pasaules tīrību, autentisku esību, tiecību uz dievišķo. Tā ir vēlme, stipra griba un spēja izvēlēties Augstāko labumu katrā dzīves situācijā, tā ir spēja paiet soli tuvāk savam Garam, tam šķīstajam kodolam, attālinoties no personības šaurā redzējuma, spīta un Ego gribas.

Tā ir liela spēka krāsa. Kāds teiktu – tukša, bez pigmenta.. tomēr tik dziļš ir tās stāsts. Kā sevī ietvert visas krāsas un palikt neitralitātē, mierā, visa pieņemšanā, palikt fonā un savu svarīgumu neizcelt, taču būt visa pamatā. Baltais ir dziļas, īstas un fundamentālas pašpietiekamības krāsa. Tai nav jāizceļas, jādominē, jānospiež vai jābūt pamanāmai. Tā var būt visa fons un ir mierā. Īsta pašpietiekamība ir spēja būt mierā, necenšoties ne pierādīt, ne izcelties, ne svarīgam būt. Baltais ved uz šo pašpietiekamības stāvokli.

Baltā krāsa ir dievišķuma krāsa – tā ir spēja savu Ego nolikt zemāk par vienkāršas esības svarīgumu. Krāsa, kas ir visu krāsu kopums un reizē bezkrāsaina – tik dziļi paradoksāls ir baltais. Tas ir viss un reizē nekas. Gluži kā Visums pats – tik daudz tajā visa kā un visvairāk tukšums pats.

Kāpēc kāzās visbiežāk dominē baltais? Jo tas ir ne vien jauns sākums, baltas lapas stāsts, bet arī dievišķā tuvums. Vai ir kas sakrālāks par divu siržu atvēršanos un saplūšanu vienā spēcīgā savienībā? Tas ir solījums tuvoties dievišķajam – rūpējoties par otru, kā par sevi pašu, cienot otru, mācoties pieņemt otru.. pazemību turot augstāk, kā savas kaprīzes un taisnības pierādīšanu. Baltais paceļ pāri ikdienas nebūšanām un dzīves mācībstundām un aicina kļūt par Lielu cilvēku, aicina izvēlēties stāvēt pāri personības niķiem un untumiem. Baltais audzina. Baltais ir dievišķā mīlestības gaisma mūsos katrā, kas spoži spīd, kad tai ļauj vadīt dzīves ceļu. Caur balto mēs apstiprinām to, ko izvēlamies savā dzīvē stiprināt.

Baltais ir par izvēli ieaicināt dievišķo savā dzīvē un katru dienu sākt no jauna – būt kā baltai lapai, uz kuras pašam Dievam ļaut gleznot. Baltā ir dziļas uzticēšanās krāsa, tā ir grožu atdošana Augstākajam, tā ir spēja paļāvībā atlaist savu gribu un ticēt, zināt, ka ir kāds viedāks, kas par mums gādā, kas zina, redz un jūt – kā mūsu katra ceļam būs būt.

Spēt uzticēties, paļauties un vairāk palaist vaļā!

Bērnībā bija periods kad katru dienu man mugurā bija balts krekls. Neatkarīgi no tā vai dārza

darbus darīju vai ar draugiem devos spēlēties, vai ciemos gāju- man vienmēr vajadzēja baltu

krekliņu. Atceros kā mamma vienmēr centās atrunāt, jo “baltu krāsu nevelkot, kad dodas strādāt”, bet es to tiešām nesapratu. Man tas bija svarīgi.

Tagad arī apzinātā vecumā baltā krāsa ir viena no manām mīļākajām. Mierīgi varu darīt darbus un pat nenosmērēties. Baltajā jūtos pieņemta, tīri, viegli un ciešākā savienojumā ar Dievišķo. Jau no bērnības tas neapzināti man ir bijis svarīgi un tikai tagad tam savelku paralēles.

Baltā krāsa man ir par izvēli, PAR izvēli Dievišķajam.